Par miesiskās netīrības grēku – izlaidums № 1, 2018 gada

Tēva un Dēla un Svētā Gara vārdā!

Grēks ir lielākais ļaunums cilvēku dzimtā, kas atņem mums svētību. Katrs grēks ir pretīgs Dieva priekšā un atņem mums Dieva labvēlību, bet ir viens grēks, kas īpaši riebjas Dievam,- tas ir miesiskās nešķīstības grēks. Es lūdzu piedošanu, ja apvainošu kāda tikumisko dzirdi, atgādinot par šo grēku. Var būt, ka vajadzētu par šo grēku paklusēt un neko par viņu neteikt, bet pasaulē tas strādā ar spēku, izlaiž savas saknes, cilvēce izvirst un, protams, cilvēki iet bojā. Tādēļ, kaut gan svētais apustulis Pāvils raksta, ka par šo grēku nešķīsti ir pat runāt, tomēr Svētie raksti, lai pasargātu cilvēci no tā, runā par to, bet īpaši smalki šī grēka būtību atklāj Svētie tēvi. Baznīcas gani un skolotāji savos darbos ar lielu spēku to sit, lai uzticamos izglābtu no kritiena.

Miesiskās netīrības grēks, pretēji tikumībai, tiek saukts par saldkaisli, biežāk par laulības pārkāpšanu laulībā vai ārpus tās. Tas sevī ietver ne tikai darbības, kas ir pretējas tīrībai, bet tāpat saldkaislas domas, netīras vēlēšanās un jušanas, nekautrīgus skatus, netīrus vārdus, kaislīgus skūpstus un smaržas un citas saldkaislas darbības, kas ir pretējas mūsu dabas tīrībai. 

Jāsaka, ka dvēseles un miesas tīrība, kas tiek sauktas par tikumību, ir ieliktas mūsu dabā, Dievam radot cilvēku. Tādēļ pirmie cilvēki bija nevainīgi, eņģeliski tīri, neko pat nezinot par grēcīgajām kaislībām un dzimumu atšķirībām. Tādēļ cenšanās pēc dvēseliskas un miesiskas tīrības ir raksturīga mūsu dabai, grēcīgās tieksmes tajā ienāca tikai pēc cilvēka grēkā krišanas. Tikai dvēseles un miesas tīrība mūs tuvina Dievam, pielīdzina tīrajiem eņģeļiem un piesaista mums Dieva svētību.

Tikumība Jaunajā Derībā ir viena no pirmajiem kristiešu tikumiem, bet jaunavība Kristīgajā baznīcā tiek uzskatīta par lielu varoņdarbu, par ko tiek saņemta Debesu Valstība. Visi svētie vispirms centās būt tikumīgi, jo stingri zināja, ka nekas netīrs un pretīgs Debesu Valstībā neieies. Svētītājam Grigorijam Teologam kādu reizi sapnī parādījās divas neizsakāmi skaistas jaunavas, kuras viņam izrādīja savu pašu tīrāko un karstāko mīlestību. „Kas jūs esat?”- viņām pajautāja Svētītājs. –„Viena no mums ir Tīrība, otra- Tikumība,- viņas atbildēja, -Mēs stāvam Debesu Ķēniņa priekšā un priecājamies par debesu nevainīgo skaistumu”. Redzat, cik tuvu Dievam tajā mūžīgajā dzīvē būs nevainīgie!

Saldkaisles grēks visos savos veidos ir nāvīgs, smags grēks un tiek Dieva smagi sodīts. Kaut arī katrs no mums bieži izjūt stipru mūsu dabas tieksmi pēc baudas, ko dod laulība, bet, dārgie, vajag atcerēties lūk ko: Dievs ir radījis dažāda dzimuma cilvēkus un noteicis viņu starpā laulāto attiecības, ne tādēļ, lai rosinātu un barotu miesas kārības, bet tikai bērnu dzimšanai, lai cilvēku dzimums vairotos un izplatītos. Tādēļ katram pareizi domājošam cilvēkam vajag savas jutekliskās tieksmes ierobežot un pakļaut Dieva likumam, lai saglabātu savu tīrību.

Kas pārkāpj laulību, tas savu ķermeni izmanto pretēji tā mērķim, pret Dieva gribu, jo Dieva griba ir ķermeņa saglabāšana tīrībā. Ar laulības pārkāpšanu tiek bojāts tā svētums, tādēļ šis grēks pārsvarā Svētajos Rakstos tiek dēvēts par nešķīstību, par grēku pret paša ķermeni. Mūsu ķermeņi ir noslēpumainas Kristus Miesas locekļi un ir paredzēti kā dzīvības un Kristus svētības ieroči, nevis grēka ieroči. 

Pēc apustuļu mācības, mūsu ķermeņi ir noslēpumaini savienoti, ir savienībā ar Kristu, bet laulības pārkāpšanas grēks mūs atšķir no Viņa un sagrauj šo prātam neaptveramo savienību. Jo kā laulībā vīrs un sieva pēc Dieva noteiktā ir viena miesa, un laulības pārkāpšana nav pieļaujama ne no vienas puses, tieši tāpat ir ar noslēpumaino savienošanos ar Kristu. Kaut arī visi citi netikumi mūs attālina no Kristus, taču šis netikums galīgi sagrauj mūsu savienību ar Kungu un atšķir mūs no viņa, kamēr mēs ar patiesu grēku nožēlu neattīrīsimies un atkal nesavienosimies ar Viņu, mūsu dzīves sākumu un avotu. Kāds tādēļ ir kauns cilvēku ķermeņiem, kad viņi no Kristus locekļiem kļūst par grēka locekļiem un zaudē to slavu, kas atklāsies tiem, kuri būs saglabājuši ķermeņu nevainību vispārējā augšāmcelšanās brīdī no mirušajiem!

Liekas, pietiek ar šīm patiesībām, lai ieraudzītu visu šī grēka smagumu un pasargātu sevi no tā, bet svētais apustulis Pāvils saka vēl, ka mūsu ķermeņi ir mūsos dzīvojošā Svētā Gara dievnami (1.Kor. 6:19). Kā tīros ķermeņos mīt Svētais Gars, tā, pretēji, laulības pārkāpējs ir sātana mājoklis. Paklausieties, ko par to raksta Apustulis savās pamācībās kristiešiem: Dieva griba ir jūsu iesvētīšana, lai jūs atturētos no laulības pārkāpšanas, lai katrs no jums turētu savu trauku svētu un godā, bet ne iegribu kaislībās, kā pagāni, kuri Dievu nepazīst… Vai tad nezināt, ka jūsu ķermeņi ir Kristus locekļi? Vai tad atņemšu locekļus Kristum, lai pataisītu tos par laulības pārkāpšanas rīkiem. Lai tā nav! Vai tad nezināt, ka kopojoties ar netikli, kļūstam par vienu miesu ar viņu? Bet savienojušais ar Kungu ir viens gars ar Kungu. Bēdziet no laulības pārkāpšanas, katrs grēks, ko dara cilvēks, ir ārpus ķermeņa, bet laulības pārkāpējs grēko pret savu ķermeni. Vai tad nezināt, ka jūsu miesa ir jūsos dzīvojošā Svētā Gara dievnams? Jūs esat nopirkti par dārgu cenu. Tādēļ godiniet Dievu savā miesā un dvēselē, kas pieder Dievam (1. Tes. 4:3-5; 1. Kor. 6:15-20).

 Redzat, kādu godu parāda mūsu miesai svētais apustulis. Un mēs zinām, kādu godu dod kristieša ķermenim pēc nāves. To apkvēpina, apliek ar degošiem svečturiem, viņam klanās, skūpsta, dzied bēru dziedājumus, nes pirms ikonām, uz kapa liek krustu. Kādēļ tāds gods? Tādēļ, ka kristieša ķermenis ir dievišķots, tas ir iesvētīts Kristību Noslēpumā ar Svētā Gara svētību, tas ir Svētā Gara mājoklis.

Svētie to zināja un tādēļ tik cītīgi rūpējās par dvēseles un miesas tīrību. Viņi drīzāk bija gatavi mirt, nevis sevi aptraipīt un pazaudēt tīrību. Pie kāda pazīstama askēta, sirdsskaidrā Martiniana tuksnesī nomaldījušās nabaga ceļinieces tēlā ieradās netikle. Vēlāk, pārģērbusies skaistās drēbēs, viņa sāka kārdināt vientuļnieku uz grēku, ar to izraisīja viņā stipru miesas cīņu. Sirdsskaidrais vīrs jau sāka izjust stipru mulsumu un jau sāka šaubīties, bet skaidrais saprāts pārvarēja pārbaudījumu: viņš aizdedzināja kaudzē savāktos žagarus un basām kājām iekāpa ugunī un stāvēja līdz brīdim, kamēr uguns neapdzēsa miesas kārības uguni. 

Cits askēts, sirdsskaidrais Ionikijs Lielais kādu laiku tik lielā mērā bija pakļauts miesas kaislībai, ka, ejot garām klints šķirbai, kurā dzīvoja liela čūska, nodomāja, ka labāk mirt no viņas, nekā beidzot padoties kaislībai un sevi aptašķīt. Bet tikko viņš tikai pieskārās čūskai, tā tūlīt čūska nekavējoši izlaida garu, bet miesas kārība viņu atstāja. 

Svētā mocekle Potamiena izlēma labāk mesties katlā ar verdošu kaļķi, nekā atdot sevi kunga- pagāna rokās apsmiešanai. Cita mocekle, precēta sieviete, ar kuras skaistumu iekārdinājās kristiešu mocītājs, lai saglabātu savu tikumību, izmantoja citu paņēmienu. Viņa palūdza karavīriem viņai dot laiku, lai pārģērbtos labākās drēbēs, bet pati iegāja savā guļamistabā un ar dunci sev iedūra. Ta svētie rūpējās par svētumu…   

Dievs laulības pārkāpšanas grēku soda smagi, no tā vajag ļoti sargāties. Lai neviens nedomā, ka viņš ir drošībā no kritiena. Daudzi ļaudis, stipri dvēselē, negaidot krita, un iepriekš ilgi sargājuši tīrību un nevainību tik lielā mērā pieķērās miesas grēkam, ka grūti bija gaidīt no viņiem labošanos. Baznīca zin piemērus, kad ļaudis, kuri spēj darīt brīnumus, redzēt nākamās lietas, pravietot, ir Svētā Gara svētības līdzdalībnieki, rūgti krita šī grēka bezdibenī.

Daži, lasot Evaņģēliju, var padomāt, ka Kungs pacietīgi attiecas pret laulības pārkāpējiem, tātad arī pret šo grēku. Bet par šo pārpratumu jāsaka sekojošais: Kungs patiešām iecietīgi izturējās pret laulības pārkāpējiem un laulības pārkāpējām, kad redzēja, ka viņi publiski nožēloja un ar savam asarām mazgāja Viņa tīrās kājas. Viņš iecietīgi izturas pret mūsu dabas vājumu, bet pret grēku Viņš izturas ļoti stingri: Jūs esat dzirdējuši, ka senčiem ir sacīts: tev nebūs laulību pārkāpt. Bet es jums saku, ka ikviens, kas uzskata sievieti, iekārodams viņu, jau savā sirdī pārkāpis laulību ar to (Mt. 5:27-28). Vecajā Derībā pilsētas Sodoma un Gomora iedzīvotāju laulības pārkāpšanu dēļ tika iznīcinātas ar uguni. Un daudziem jo daudziem citiem Dieva soda piemēriem laulības pārkāpējiem ir mūs jābaida un jāattur no šīs kaites.

Pats par sevi šis grēks atnes cilvēkam lielu postu. Cilvēki, kuri ir sevi tam pakļāvuši, nonāk līdz nabadzībai, kā tas redzams no pazudušā dēla piemēra; viņi sabeidz savu veselību, pirms laika noveco un mirst. Neatturīgs laulības pārkāpējs sagrauj savus dvēseles spēkus: zaudē atmiņu, aptumšo saprātu, vājina gribu. Bet svētais Jānis Pakāpnieks saka, tas, kurš nododas šai kaislībai, obligāti iekritīs arī nejūtībā, pazaudēs kaunu un bailes no Dieva, zaudēs spriestspēju un Dieva labvēlību, un, pieaicinot Dieva dusmas, labprātīgi iemet sevi bojāejā, kas sagaida visus laulības pārkāpējus.   

Lai izvairītos no laulības pārkāpšanas kritieniem, Svētie Tēvi iesaka mums pievērst uzmanību pašām pirmajām savām domām un vēlmēm. Tā kā šis grēks vispirms rodas domās, tad nepieciešams to pārtraukt jau pašā dīglī, nedodot grēcīgajām jūtām iespēju kļūt stiprākām. Tādēļ Tēvi iesaka domāt par to, ka Dievs ir visu zinošs un pārzinošs, ka no Viņa nav noslēpjama neviena pati slēptākā doma, ka par labsajūtu par savām netīrajām vēlmēm mūs spīdzinās Dieva Pastartiesā, kad visas mūsu netīrās domas būs redzamas visu mūsu radu un paziņu priekšā, kāds gan tad mums būs kauns. Kaisles uguns jāapdzēš sākumā, lai tā mūs nesadedzinātu tad, kad mums vairs nebūs spēka ar to cīnīties.

Tāpat ir nepieciešams attālināties no izvirtušas sabiedrības un cilvēkiem, neklausīties pavedinošas runas; sevišķi jaunekļiem un jaunavām ir jāatturas no komunikācijas ar otra dzimuma personām un sarunām ar tām.

Tālāk, jāietur mērenība ēšanā un dzeršanā, visvairāk baidīties no vīna dzeršanas, no kā īpaši iedegas miesas kaislība. Taču nav iespējams sasniegt dvēseles un miesas tīrību, neattīrot dvēseli vispirms no šādām kaislībām: dusmām, tukšas slavas, lepnības, grūtsirdības, mantkārības, naida un citām, tām līdzīgām. Jāsaglabā lēnprātība, jūtīga sirds un jālūdz Dievs, Kurš vienīgais tikai var dot spēkus, lai pārvarētu šo kaislību.

Patiesi svētīgs ir tas ķermenis, kas saglabā sevi nevainībā un būs cienīgs slavināšanas, kas būs Vispārējās Augšāmcelšanās no mirušajiem laikā. Un, pretēji, ir nosodāms un apraudāms tas ķermenis, kurš labprātīgi sevi ir nodevis nešķīstībai un, rezultātā, bojāejai. Priecājieties jūs visi, dārgie tikumības uzturētāji, lai saglabātu tīrību, ciešat bēdas, taču cīnieties ar miesas kārības uzbrukumiem, Dieva mīlestības dēļ tās likvidējot, liela balva jums ir sagatavota par atturību! Bēdās un grūtībās, kas jāiztur šīs bargās cīņas laikā, lai jums palīdz Pats Kungs mūsu Jēzus Kristus, mūsu dzīves Ceļvede Visusvētā Jaunava Marija, visi svētie un siltais mūsu aizlūdzējs un aizgādnis sirdsskaidrais Sergijs.

Nekrītat izmisumā arī jūs, kas kaut kādu iemeslu dēļ esat krituši. Nekrītiet grūtsirdībā, grēku nožēlas durvis vēl nav aizvērtas, Žēlsirdīgais Debesu Tēvs vēl gaida savu pazudušo dēlu atgriešanos. Lūk nāk Lielais Gavēnis, kad Kungs ir īpaši tuvs tiem, kuri nožēlo grēkus. Krītiet ar asarām pie Viņa, kā krita pazudušais dēls, un sakiet: „Esam sagrēkojuši, Kungs, Tavā priekšā un neesam cienīgi saukties par Taviem bērniem, bet pieņem mūs vismaz kā savus darbiniekus”. Un Viņš, Žēlsirdīgais, piedos grēku un attīrīs dvēseli no ļaunā, darīs to baltu un pabaros ar Jēru, Kurš ir nodots par visas pasaules grēkiem.

Tādā veidā, visi tiek aicināti dzīvot tikumīgu dzīvi, visas labklājības cilvēki. Jaunavu tīrība ir pilnīgā sevis attālināšanā no jutekliskām baudām, atraitņu tīrība- atturībā no miesas baudas pēc laulātā vai laulātās nāves līdz pat pašai nāvei, laulībā esošo tīrība- laulāto uzticības saglabāšanā un mērenā laulāto tiesību izmantošanā. Jo Dieva, mūsu Pestītāja žēlastība parādījusies visiem ļaudīm, pamācot mūs, lai mēs, atsacīdamies no bezdievības un pasaulīgajām kārībām, apdomīgi un taisnīgi, un dievbijīgi dzīvotu šinī pasaulē, gaidīdami svētīgo cerību un lielā Dieva un mūsu Pestītāja Jēzus Kristus godības atnākšanu (Tit. 2:11-13), Kuram no mums ar Tēvu un Svēto Garu lai ir gods un slava mūžīgi mūžos. Āmen

Izmantots arhimandrīta Kirila (Pavloviča) sprediķis

no grāmatas „Vispirms meklējiet Debesu Valstību” ,

izd. Maskava Svētās Trīsvienības Sergija lavra

Maskava, 2000 g., lp. 378-386.