Par Ļauna runāšanas grēku – Izlaidums № 3, 2014 gada

Ļaunu vārdu lietošana, ļauni vārdi- tā no seniem laikiem krievu tautā sauca neķītru lamāšanos. Sakne nāk no vārda „nelabs”.

Nelabs- nešķīstība, preteklība, netīrība, viss sliktais, pretīgais, atbaidošais, nepieņemamais, kas padara briesmīgu miesīgi un garīgi, netīrība, netīrumi un puvekļi, trūdi, maita, vēmekļi, kakas; smirdoņa, smaka; nederīgais, izlaidība, morāli sabojāts; viss Dievam netīkamais. 

Tas ir izsmeļošs raksturojums. Pat pēc šī lingvistiskā raksturojuma kļūst skaidrs, ka ļauna runāšana –„ nederīgais, izlaidība, morāli sabojāts; viss Dievam netīkamais”- tas ir grēks. Kā šo grēku izprast?

Kad cilvēks izsaka ļaunus, neķītrus vārdus, pārkāpjot Bībelē teikto: „ lai ļauns vārds neiziet no jūsu mutes:, viņš aptraipa, sabojā savu muti. Neķītra runātājs lej nešķīstus netīrumus apkārtējo ausīs. Bieži ar to viņš rada ciešanas tiem, kuri nepanes šādu runāšanu. Gribas aizbāzt ausis un bēgt. Sabojājas noskaņojums, tas tiek traucēts, likvidēts dvēseles labais stāvoklis.

Neķītro vārdu saturs ir tāds, ka iedarbojas uz cilvēka apziņu un pat uz zemapziņu, īpaši bērniem. Katram vārdam, labam un sliktam, ir savs svars un spēks. Ļauns vārds uzvedina uz ļaunām domām, sēj ļaunumu, kaut arī neapzināti. Ja mūsu domas ir materiālas, tad mūsu neķītrie izteicieni ir vēl vairāk materiāli. Tā lamu vārdi uzkrājas virs mums, atnesot bēdas gan pašam ļauna runātājam, gan tiem, kuri ir viņam apkārt. Ļauna runāšana, viennozīmīgi, ietekmē cilvēka morālā mugurkaula formēšanos. Īpaši briesmīgi, kad šāda vidē tiek audzināti bērni. Caur ausīm dvēselē nokļūst Dievam nepatīkami vārdi un cilvēkā sāk uzkrāties morāli netīrumi.    

Ļauna runāšana ir raksturīga visiem laikmetiem, vietām un tautām. Šis grēks ir tīri pagānisks mantojums. Tas viscaur sakņojas Seno Austrumu falliskajos kultos, sākot ar izvirtības sātanisko un tumšo bezdibeņu dziļumiem par godu Vaālam un citiem elkiem. Pie tam šis grēks un kaut kāda dīvaina tieksme pēc tā ir tieši atkarīgs no tā, cik tuvu cilvēks stāv Dievam. Un, ja viņš attālinās no Dieva, tūlīt pat sāk ieiet sātaniskajā ietekmē un iegūst šo slikto ieradumu- Dieva vietā piesaukt ļaunā vārdu un Dievišķo lietu vietā- pretīgos, ļaunos, briesmīgos izteicienus, neķītrās lamas, kas patiesībā ir lūgšanu formulas, kas ir vērstas pie dēmoniem.

Izsakot neķītrus vārdus, cilvēks piesauc pretīgos dēmonus, pienes sātanam vārdu upuri.

Ļauna runāšanas grēks ir tik izaudzis, ka jau vairs netiek uzskatīts par grēku. No paaudzes uz paaudzi tiek nodots šis pretīgais mantojums- tā izpaužas tautas morāle. Taču nekad ļauna runāšana nav bijusi tik masveidīga, ar tik lielu vērienu kā pēdējos gados. Gaisā virmo netīrība, pretīgas lamas. Un tas netiek apturēts, pārtraukts, kā to darīja agrāk. Tas atklāti tiek veicināts. Pretīgus vārdus mēs dzirdam no televizoru ekrāniem, no mūsdienu grāmatu, žurnālu, avīžu lapas pusēm. Šodien grāmatnīcā var nopirkt neķītro vārdu vārdnīcu. Tātad ir izdevēji, kas tajā saskata labu lietu! Dēmoniskie spēki dara visu, lai mūsu tauta mācītos pati sevi aptraipīt.

Vēl pavisam nesen eksistēja viedoklis, ka neķītri runāt ir kauns, ka nedrīkst tā runāt sieviešu un bērnu klātbūtnē. Bet ko mēs redzam tagad? Pēdējā laikā neķītra runāšana ir kļuvusi par kaislību. Tā ir aptvērusi visas sabiedrības sociālos līmeņus.

Pa ielu iet meitenes. Skaistas, jaunas sejas, skaists apģērbs. Bet viņas attaisa muti un netīrība, preteklības līst kā upe. Viņas ne par ko nav sašutušas un nestrīdas savā starpā, tas vienkārši ir viņu parastais komunikācijas veids.

Diemžēl, pat bērni ir saindēti ar neķītru runāšanu. Par viņiem īpaši sāp, kā lai viņus vaino, ja jau no bērnības viņus apņem neķītra runāšana. Kā no tās pasargāties? Šādos bērnos ir vērojama īpašs nejūtīgums, vienaldzība un nevērība pret apkārtējiem. Grūti viņus ir iedomāties nākotnē veidojam siltu, mierīgu un ērtu ģimenes pavardu.

Īpaši briesmīgi, kad paši vecāki aizvaino bērnu dzirdi ar morāli sabojājošiem vārdiem. Bērna raksturs veidojas agrā bērnībā. Bērnu psihologi uzskata, ka šī veidošanās notiek līdz septiņiem gadiem. Tālāk sāk veidoties pasaules uzskats, skats uz pasauli, uz dzīvi, attieksme pret cilvēkiem, kuri ir apkārt, sabiedrību un dažādām dzīves parādībām. Tas viss pamatā notiek skolas vecumā. Un, ja visu šo lielo, svarīgo un sarežģīto periodu cilvēks atrodas netīru vārdu ietekmē, tad, protams, viņš izaug ar trūkumiem, ar nicinājumu pret visu, ar puvi dvēselē un raksturā. Vecāki šajā gadījumā paši ir izaudzinājuši nepilnvērtīgu cilvēku. Uz to, kurš pastāvīgi neķītri runā, diez vai var paļauties kādā nopietnā lietā, tajā ir garīgas un morālas sabojātības pazīmes. Kurš viegli atļauj sev netīrību, neķītru runu, tas var viegli sākt darīt netīrus darbus.   

Ir jāzin: nosliece uz neķītru runāšanu- tā ir nosliece pretoties Dieva gribai; par noslieci uz neķītru runāšanu, kā likums, dvēselei pievienojas tādi dvēseles grēki kā iedomība, egoisms, miesas kārības un citas.

Vecajā Derībā, ja dēls ļauni runāja par tēvu vai māti, viņu liecinieku klātbūtnē nomētāja ar akmeņiem. Svētajos Rakstos ir teikts: „Ar saviem vārdiem tiksi attaisnots, ar saviem vārdiem- notiesāts”. Ļauni un neķītri vārdi ne tikai kaitē tam, kuram tie ir teikti, bet ne mazāk tam, kurš tos izrunā.

Vārds mums ir dots no Dieva. Tā ir īpaši brīnišķīga dāvana, kas ir dota tikai cilvēkam. Ar vārdu Dievs visu radīja. Vārds tāpat ir cilvēku daiļrades ierocis. Ar vārdu mēs apgaismojam un apgaismojamies. Ar neķītriem vārdiem tiek sēta tumsība. Apustulis māca: „No jūsu mutes lai nenāk neviens nekrietns vārds, bet tikai krietnas runas, kas draudzi ceļ un nes svētību klausītājiem” (Ef. 4,29).  Vārdam ir jānes svētība- labas dāvanas,  labums, jāceļ ticība, tas ir- jātuvina Dievam, bet ne jāattālina no tā. 

Pareizticīgā baznīca vienmēr ir aizliegusi ļauni runāt. Baznīca tāpat ir aizliegusi piesaukt velnu. Tas taču nozīmē, ka tu piesauc pie sevis netīros garus.

Par šādiem vārdiem agrāk sodīja. Piemēram, caru Mihaila Fjodoroviča un Alekseja Mihailoviča laikā ļauna runātāji saņēma miesiskus sodus. Tirgus laukumos un uz ielām staigāja pārģērbušies valsts ierēdņi ar strēlniekiem, saņēma ļauni runājošos un uz vietas tautas priekšā vispārējai pamācīšanai sodīja ar rīkstēm.

Ja mēs gribam, lai mūsu tauta nesapūst, nesadalās neauglīgos pīšļos, mums aktīvi ir jācīnās ar ļauna runāšanas grēku, neatļaujot apvainot lielo Dieva doto dāvanu- dzimto valodu. Nedrīkst vienaldzīgi skatīties, kā to kropļo ļauna runātāji, lietojot pretīgus, neķītrus vārdus, ko pasaka priekšā mūžīgais cilvēces ienaidnieks. Tas, kurš izdara ļauna runāšanas grēku, apzināti bojā sevī Dieva tēlu- un tas ir sākums atiešanai no Dieva. 

Pēc Kristus Glābēja vārdiem  par ikkatru veltīgu vārdu, ko cilvēki runās, tiem būs jāatbild tiesas dienā (Mt 12,36). Taču neķītras runāšanas grēks ir daudz smagāks nekā veltīgas runāšanas grēks. Tātad arī sods būs daudz briesmīgāks!

Jāatceras, ka mūsu runu dzird ne tikai cilvēki, kurus mēs esam pieraduši nekautrēties, bet dzird arī Eņģeļi un Pats Kungs. Vai tiešām neatturēsimies no ļauna runāšanas, lai ar neķītru runu neaizvainotu Eņģeļus, neiepriecinātu dēmonus un nesadusmotu Dievu?

Atceraties, ka neķītras runāšanas grēks ir pretīgs, bēgat no tā, atbrīvojaties no tā, izsūdziet to, piesauciet palīgā Dieva Vārdu, lūdziet sirds ticībā Dievu, Vissvēto Dievdzemdētāju un svētos, un Dieva palīdzība obligāti atnāks.

Izmantota grāmata izdevn. „Kovčeg” M. 2015 g., 32 lpp.