Arhistratēģa Ercenģeļa Mihaila un citu bezmiesīgo Debesu spēku kopējā godināšana – izlaidums № 6, 2018 gada

Arhistratēģa Ercenģeļa Mihaila un citu bezmiesīgo Debesu spēku kopējā godināšana

       Svētie eņģeļi mīt Debesīs, neredzamā, garīgā pasaulē. Tur atrodas mūžīgais Visaugstā Tronis, ko ieskauj visi Debesu Spēki, kurus Viņš apskauj ar nedziestošu gaismu. Svēto Eņģeļu godināšana Svētajā Baznīcā ir tik pat sena kā pati Baznīca. Tā nebeidzas sākot no pasaules eksistences sākuma. Vecajā Derībā pravietis Mozus, kurš saņēma no Dieva baušļus un tai pašā laikā saņēma no Dieva rīkojumu nolikt Vissvētākajā vietā zelta Heruvīmu attēlus (2. Moz. 37, 7-9). Eņģeļu izskatā vairākkārtīgi parādījās Pats Dievs. Eņģeļu parādīšanās vienmēr ierosināja cilvēkos lielu godbijību un vietas, kur tie parādījās, bija svētas.

Svētajā Apustuliskajā Baznīcā nemitīgi notiek svēto Eņģeļu piesaukšana un tie tiek godbijīgi gdināti.

Arhistratēģa Ercenģeļa Mihaila un citu bezmiesīgo Debesu spēku kopējās godināšanas svētki tika noteikti 4. gadsimta sākumā Laodiķejas vietējā koncilā, kas notika dažus gadus pirms 1. Vispasau-les Koncila. Laodiķejas koncils 35-jā noteikumā nosodīja un noraidīja maldu Eņģeļu godināšanu kā pasaules radītājus un pārvaldītājus un nostiprināja to pareizticīgu godināšanu.

Eņģeļu kārtas tiek iedalītas trīs hierarhijās- augstākajā, vidējā un zemākajā. Katru hierarhiju sastāda trīs kārtas. Augstākajā hierhijā ietilpst Serafi, Ķerubi un Troņi. Vistuvāk Svētajai Trejādībai atrodas sešspārnu Serafi (Kvēlojošie, Ugunīgie) (Jes. 6,2).Viņi kvēlo mīlestībā pret Dievu un rosina to arī citos.

Pēc Serafiem Dieva priekšā stāv daudzacu Ķerubi (1. Moz. 3,24). Viņu vārds nozīmē: gudrības, apgaismotības izliešanos, jo caur viņiem, kas spīd Dievizziņas gaismā un Dieva noslēpumu apziņā, tiek sūtīta gudrība un apgaismība patiesai Dieva izziņai.

Pēc Ķerubiem stāv Dievnesošie pēc svētības, kas viņiem dota kalpošanai, Troņi (Kol. 1,16), noslēp-pumaini un neaptverami Dievu nesošie.Viņi kalpo Dieva taisnīgumam.

Vidējo Eņģeļu hierarhiju sastāda trīs kārtas: Kundzības, Spēki un Varas.

Kundzības (Kol. 1,16) valda pār zemākajiem Eņģeļu veidiem. Viņi pamāca Dieva ieceltos zemes valdniekus gudrā pārvaldīšanā. Kundzības māca pārvaldīt jūtas, iznīcināt grēcīgas iekāres, pakļaut miesu garam, valdīt pār savu gribu, uzvarēt kārdinājumus.

Spēki (1. Pet. 3,22) izpilda Dieva gribu. Viņi dara brīnumus un sūta brīnumdarīšanas svētību un gaišredzību Dievam patīkamajiem. Spēki palīdz cilvēkiem kalpot paklausībā, stiprina pacietībā, dod garīgu stingrumu un vīrišķību, veicot dzīves varoņdarbus.

Varas (1. Pet. 3,22; Kol. 1,16) dod svētību uzvarēt sātana spēku. Tie novirza no cilvēkiem dēmonu uzbrukumus, stiprina askētus un apsargā viņus, palīdz cilvēkiem cīņā ar ļaunām domām.

Nākamajā hierarhijā ietilpst trīs kārtas: Sākumi, Erceņģeļi un Eņģeļi.

Sākumi (Kol.1,16) vada zemākos Eņģeļus, virzot viņus Dieva rīkojumu izpildei. Viņiem ir uzdots vadīt visumu, sargāt valstis, tautas, ciltis. Sākumi māca cilvēkiem izrādīt katram cieņu, kas atbilst viņa nosaukumam. Māca vadītājiem izpildīt amata pienākumus ne personiskās slavas un labuma dēļ, bet Dieva slavas un tuvāko labumam.

Erceņģeļi (1.Tes. 4,16) vēsta par grandiozo un svēto, atklāj ticības noslēpumus, pravietojumus un Dieva gribas redzējumus, stiprina cilvēkos svēto ticību, apgaismojot viņu prātu ar Svētā Evaņģēlija gaismu.

Eņģeļi (1. Pet.3,22) ir cilvēkiem vistuvāk. Viņi paziņo Dieva gribu, pamāca cilvēkus tikumiskai un svētai dzīvei.Viņi sargā ticīgos un palīdz atturēties no krišanas grēkā, pieceļ kritušos, nekad mūs neatstāj un vienmēr ir gatavi palīdzēt, ja mēs to vēlamies.

Visām Debesu Spēku kārtām ir kopējs nosaukums Eņģeļi- pēc savas kalpošana būtības. Eņģelis- tas nozīmē ziņnesis, sūtnis. Dievs atklāj savu gribu augstākajiem Eņģeļiem, bet tie apgaismo zemākos.

Pāri visām deviņām kārtām Dievs ir nolicis svēto arhistratēģi Mihailu (viņa vārds tulkojumā no ebreju valodas- „Kurš, kā Dievs”)- uzticīgo Dieva kalpu, jo viņš nosvieda no Debesīm Deņicu, kurš bija lepnības pārņemts, ar visiem kritušajiem gariem. Vēršoties pie pārējiem Eņģeļu Spēkiem, viņš uzsauc: „Uzmanību! Nostāsimies labi mūsu Radītāja priekšā un nedomāsim Dievam nepatīkamo!”

No seniem laikiem erceņģelis Mihails ir izslavēts Krievijā ar saviem brīnumiem. Vissvētās Debesu Valdnieces krievu pilsētu aizstāvēšana vienmēr notika ar Viņas parādīšanos kopā ar Debesu karapulku, Arhistratēģa virsvadībā. Pateicīgā Krievzeme  apdziedāja Vissvēto Dievdzemdētāju un Erceņģeli Mihailu baznīcas dziesmās.

No Svētajiem Rakstiem un no Svētā Mantojuma tāpat ir zināmi Erceņģeļi: Gabriēls– Dieva stiprums (spēks), vēstnesis un Dieva visuvarenības kalpotājs (Ap. d. 8,26; Lk. 1,26); Rafails– Dieva dziedināšana, cilvēku kaišu dziedinātajs (Tob.3,17; 12,15); Uriils- uguns vai Dieva gaisma, apgaismotājs (3. Ezdr. 5,20); Salafiils– Dieva lūdzējs, kurš rosina lūgties (3. Ezdr. 5,16); Igudiils– Dievu slavējošais, kurš stiprina tos, kuri strādā Dieva slavai un lūdz tiem gandarījumu par varoņdarbiem; Varahiils– Dieva svētību labiem darbiem dalītājs, Dieva žēlastības izlūdzējs cilvēkiem; Ieremiils– paaugstināšanās pie Dieva (3. Ezdr. 4,36).

Eņģeļu svētīgums izpaužas Dieva redzēšanā, Viņa slavas skatīšanā. Eņģeļi pazīst Dievu tieši. Viņi „vienmēr redz Viņa vaigu” (Mt. 18,10). Taču ar šo tiešo Dieva pilnības redzēšanu Eņģeļu zināšanas nav ierobežotas. Viņi saskata Dievu radītajā pasaulē. Viņi slavēja skaļā balsī Dievu tajā laikā, kad tika radītas zvaigznes un citi debesu spīdekļi (Ījb. 28,7). Viņu gudro acu priekšā atklājas kā Dieva pasaules uzbūve, tā arī mūsu glābšanas mehānisms. Taču Izpirkšanas noslēpums paliek nesasniedzams arī Eņģeļiem, tāpat kā pēdējās Tiesas diena, kad „atnāks Cilvēkdēls Savā slavā un visi svētie Eņģeļi ar Viņu” (Mt. 25,31). Neizejot ārpus viņiem noteiktā saprāta robežām, viņi godbijīgi stāv Dieva Troņa priekšā un bez apstājas slavē Viņa brīnišķīgo Vārdu. Šajā slavēšanā ir  visa viņu dzīve attiecībā pret Dievu.   

Pēc Eņģeļu piemēra arī mēs varam iedziļināties, savu iespēju un spēku robežās Dieva pasaules radīšanas un pārvaldes noslēpumos. Mums ir prāts, kas var iepazīt Dievu redzamajā un garīgajā dabā. Dieva likteņus radītajā pasaulē sasniedzam arī mēs. Visur mēs varam redzēt Dieva gudrību, labestību un visuvarenību un dievbijīgi attiekties pret Viņa pilnībām. Īpaši svētbijīgi jāattiecas pret mūsu glābšanas noslēpumu. 

Eņģeļi ar bailēm un trīsām stāv Dieva Troņa priekšā, arī mums ar bailēm jādarbojas mūsu glābšanā. Dieva slavēšana lai vienmēr ir mūsu pastāvīga un mūžīga nodarbošanās kopā ar Eņģeļiem Debesu Tēva Valstībā.

Bez pienākumu pret Dievu izpildes, mēs Eņģeļiem varam līdzināties, izpildot viņu pienākumus arī pret cilvēkiem. Eņģeļi tiek sūtīti palīdzēt cilvēkiem, īpaši tiem, kuri grib mantot glābšanu (Ebr. 1,14). Viņi mums kalpo visās mūsu vajadzībās, dvēseles un miesīgās. Ja kādam vajag atsvabināties no ienaidniekiem, kuri mums uzbrūk, Dieva Eņģeļi sakļaujas „ap Viņu bīstošajiem” viņu atbrīvošanai (Ps. 33,8). Ja kāds vēlas atbrīvoties no slimībām un citām bēdām- Dievs sūta Eņģeli, kurš dziedina un glābj. Ja kādu vajag atbrīvot no nelaimes, grēka un kārdinājuma- Eņģelis ir atbrīvotājs un glābējs. Svētās vēstures lappusēs mēs redzam daudzskaitlīgus piemērus, kuros Eņģeļi atklājas kā cilvēku dzimuma labdari, palīgi, pamācītāji un vadītāji.

Dieva Eņģeļi, kā tīra garīga gaisma, novēršas no mums, kad grēku tumsa apsedz mūsu dvēseles. Kā redzamajā pasaulē saules stari visā savā spīdumā un zaigošanā nevar iekļūt rupjos ķermeņos, tā arī neredzamajā- Dieva Eņģeļi, kuri aizņemas savu gaismu no Mūžīgās Saules, no Paša Gaismas Avota, parādās tikai tīrām dvēselēm. Kā uguns iedegas no uguns, gaisma no gaismas, tā arī Eņģeļu gaismas garīgais pieskāriens kļūst sajūtams tikai tad, kad mūsu garā iedegas tīras mīlestības uguns pret Dievu un ticības gaisma.

Viņi mums tuvojas tādā mērā, kādā mēs tuvojamies Dievam, un attālinās no mums, kad mēs attālināmies no Dieva.

Viņi nevar izliet savus spēkus tur, kur sākas tumsa, jo „kas kopējs gaismai ar tumsu?” (2. Kor.6,14). Mūsu patiesā dzīve ir nepārtraukta  un ilgstoša cīņa. Šeit mēs atrodamies starp diviem pretstatiem: starp Debesīm un elli, starp Dzīvību un nāvi, starp Gaismu un tumsu. Debesu Eņģeļi darbojas gaismas dēlos, kuri vēlas mantot glābšanu, bet ļaunuma gars- pretestības dēlos. Gan vieni, gan otri pastāvīgi cenšas mūs pievērst sev, jo cilvēka brīvā griba var gan pretoties, gan sekot šiem aicinājumiem.

Kā mūsu ārējai labklājībai ir nepieciešams, lai vieni vadītu citus, lai gudrie apgaismotu nejēgas, no Dieva saņēmušie varu aizsargātu un norobežotu vājos no vardarbības un ienaidnieka uzbrukumiem, tā arī mūsu iekšējā stāvokļa dēļ ir nepieciešams, lai Eņģeļi, kuri stāv Dieva Troņa priekšā, atvieglotu mūsu ceļu pie Viņa, norobežotu mūs no ļauno garu uzbrukumiem, kas ir gan Dieva, gan cilvēku ienaidnieks, kas visu laiku met uz mums degošas bultas, „staigā apkārt kā lauva rūkdams un meklē, ko tas varētu aprīt” (1. Pet. 5,8), neguļ pat mūsu miega laikā (Mt. 13,25). Tādēļ Kristus Svētā Baznīca lūdz Spēku Kungu, lai Viņš mums sūta miera Eņģeli, uzticīgu, pamācošu un mūsu dvēseli un miesu sargājošu. Īpašas mīlestības dēļ pret kristiešiem, Kungs katram no viņiem ir iedevis Eņģeli- Sargātāju. Vieni mūs pavada kopš dzimšanas, citi- kopš svētās kristības. Kad mums ir nepieciešama citu palīdzība, tad ierodas Eņģeļi ar šo savlaicīgo palīdzību. Atceroties Eņģeļu palīdzību, mēs nevaram neizturēties svētbijīgi pret viņiem, it īpaši pret Dievu, Kurš mums palīdz caur viņiem. Dievs viņiem ir devis tādus spēkus un līdzekļus, lai viņi var īstenot Dieva gribu. Viņš tiem norāda uz zemes gan laiku, gan vietu, gan personas, kurām vajag sniegt Debesu palīdzību; un Eņģeļi kā kalpi labprāt ierodas uz zemes.

Cilvēka dabai, tāpat kā Eņģeļiem, ir saprāts un griba. Mums ir visas iespējas sasniegt pilnību. Ja cilvēks, izpildot Radītāja norādījumu, virza savu gribu uz labu, slavē Dievu ar visu savu dzīvi, ar visu savu būtību priecīgi kalpo Dievam un cilvēkiem, tad jau šajā dzīvē viņš kļūst eņģeļiem līdzīgs.

Avots:

 novembra Mineja, 1. daļa.- M.: Maskavas patriarhijas izdevums, 1980, lpp.233-236.